fbpx

Visus nevajag glābt – rīkojies atbildīgi!

Parunāsim par dzīvniekiem, kuri uz ziemas periodu dodas ziemas guļā lai pārziemotu. Šī manuprāt ir diez gan svarīga tēma. Katru gadu aktualizējās jautājums par to, ko darīt ja pamanīts, ka kāds pamodies krietni agrāk, nekā parasti un izskatās apjucis?
Katru gadu sastopamies ar gadījumiem, kad savvaļas dzīvnieki tiek “glābti” vedot tos uz mājām, vai pārvietojot citur – visbiežāk šāda “glābšana” ir vienāda ar drošu dzīvnieka nāvi tieši cilvēka nezināšanas dēļ!

Šajā rakstā uzzināsiet:

  • – Kā rīkoties šādās situācijās?
  • – Ko noteikti nedrīkstētu darīt?
  • – Kāpēc dzīvnieks pāragri pamodies?
  • – Kuri dzīvnieki guļ ziemas miegu?
Ziemas guļas laiks un dzīvnieku ziemas miegs ir fascinējošs un svarīgs dabas fenomens, kurš ir daļa no īpaša dabas cikla. Tomēr, ja mēs pamanām kādu dzīvnieku, kurš ir pamodies pirms laika, ir svarīgi rīkoties gudri, respektējot dzīvnieku dabisko ritmu un vidi, kā arī nodrošinot viņa drošību.

Pirms rīkojies – konsultējies!

Ziemas miegs ir dabiska adaptācija, kas palīdz dažiem dzīvniekiem izdzīvot ziemas apstākļos. Ziemas miegā dzīvnieka ķermeņa temperatūra pazeminās, sirdsdarbība un elpošana palēninās, un dzīvnieks patērē maz enerģijas. Interesanti, ka ziemas miega laikā dzīvniekiem arī neaug ne nagi, ne apmatojums. Ziemas miegs var ilgt no dažiem nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem atkarībā no dzīvnieka sugas un vides faktoriem.

Bet kas notiek, ja kāds no šiem dzīvniekiem pirms laika pamostas? Vai tas ir normāli? Vai tas ir bīstami? Un ko mums vajadzētu darīt šajos gadījumos?

Viens no svarīgākajiem punktiem ir atcerēties, ka daži dzīvnieki var pamosties pirms laika dabisku iemeslu, vai vides izmaiņu dēļ. Tāpēc nav iemesla uztraukties par katru dzīvnieku, kas ir izgājis ārpus savas alas vai ligzdas. Tas var būt vienkārši viņu dabiskais instinkts un ne vienmēr tā ir jāuzskata par problēmu!

Savukārt ir arī tādi dzīvnieki, kuri ziemas laikā mēdz pamosties, kad kļūst siltāks, pašiverēties apkārt, bet, gaisa temperatūrai pazeminoties, atkal doties gulēt. Tā dara, piemēram, lāči, āpši. Lāči ziemas guļā dodas novembra sākumā. Ziemas miegu no novembra līdz februārim guļ arī jenotsuņi – vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki Latvijā, kuri ziemas sezonā nav aktīvi.

Ja šķiet, ka dzīvnieks ir ievainots vai izskatās bezpalīdzīgs, vislabākais risinājums ir sazināties ar vietējo dzīvnieku aizsardzības biedrību vai patversmi. Viņi ir pieredzējuši cilvēki, kas var sniegt nepieciešamo palīdzību un novērtēt situāciju. Neaizmirstiet, ka dzīvnieku glābšana prasa speciālistu iesaisti, un mēģinājumi glābt dzīvnieku bez atbilstošās pieredzes var būt bīstami gan jums, gan dzīvniekam.

Svarīgi ir arī izvairīties no jebkādiem mēģinājumiem dzīvnieku pārvietot vai ierobežot. Tas var radīt papildu stresu dzīvniekam un traucēt tā dabiskajam dzīves veidam. Tā vietā, dodiet dzīvniekam iespēju atgriezties savā alā vai ligzdā, un paziņojiet par situāciju speciālistiem ja tas šķiet nepieciešams.

Pirmkārt, jums jāzina, ka ne visi dzīvnieki guļ vienlīdz dziļu ziemas miegu. Daži no tiem var periodiski pamosties un pat iziet ārpus savas alas, migas vai ligzdas. Piemēram, lāči var pamosties reizi mēnesī ,vai biežāk un pat doties pastaigāties ,kā arī meklēt ēdienu. Tas nenozīmē, ka viņi ir slimi vai apdraudēti. Tas ir viņu dabiskais ritms.

Otrkārt, jums jāsaprot, ka dažreiz dzīvnieki var pamosties pirms laika sakarā ar vides izmaiņām. Piemēram, ja ziemas laikā ir siltums vai sausums, tas var traucēt dzīvnieku hormonu līdzsvaru un likt viņiem domāt, ka pavasaris ir klāt. Tas var būt arī rezultāts cilvēku darbībai, piemēram, mežu izciršanai vai trokšņainai celtniecībai. Šie faktori var radīt stresu dzīvniekiem un likt viņiem mainīt savu ziemas miega grafiku.

Treškārt, noteikti nevajadzētu aiztikt savvaļas dzīvnieku, dzīvnieks var būt apjucis vai nobijies un reaģēt aizsargājoties.

Nekādā gadījumā neaiztieciet dzīvnieku: Nepieskarieties ,vai neaiztieciet dzīvnieku, jo tas var radīt papildu stresu un bīstamību gan jums, gan dzīvniekam.

  1. Vērojiet dzīvnieku attālināti: Ja iespējams, novērojiet dzīvnieku attālināti, lai noteiktu tā uzvedību un stāvokli. Šādi vērojot, varat sniegt precīzāku informāciju speciālistiem.
  2. Sazinieties ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju: Neatliekamā situācijā, sazinieties ar vietējo dzīvnieku aizsardzības biedrību vai patversmi. Tā jūs varēsiet saņemt nepieciešamo palīdzību un organizēt dzīvnieka glābšanu, ja tas būs nepieciešams.
  3. Neķeriet dzīvnieku, nevediet mājās: Izvairieties no jebkādiem mēģinājumiem dzīvnieku pārvietot vai vest mājās. Dzīvnieks var justies draudzīgāk un drošāk savā dabiskajā vidē.

Brīdiniet citus: Ja dzīvnieks izskatās bīstams, ievainots, vai apjucis un tuvumā ir citi cilvēki informējiet viņus par iespējamu bīstamību. Ja dzīvnieks konstatēts ceļa tuvumā, vai vietā kas var radīt apdraudējumu dzīvniekam, vai sabiedrībai, iespēju robežās informējiet citus, vai norobežojiet satiksmi.

Biežāk sastopamie dzīvnieki, kuri guļ ziemas miegu:

  • Eži
  • Susuri
  • Sikspārņi
  • Lāči (seklākā miegā)
  • Āpši (seklākā miegā)
  • Jenotsuņi (seklākā miegā)

 

Eži un susuri guļ dziļā miegā, kad to ķermeņa temperatūra pazeminās līdz apmēram 2-5 grādiem pēc Celsija. Viņu vielmaiņa palēninās līdz pat 90%, un viņi neēd un nedzēra visu ziemu.

Sikspārņi guļ ziemas miegu, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz apmēram 10 grādiem pēc Celsija. Viņi guļ uz griestiem vai sienām, saritinājušies bumbuļā.

Lāči, āpši un jenotsuņi guļ seklākā miegā, kad to ķermeņa temperatūra pazeminās līdz apmēram 10-15 grādiem pēc Celsija. Viņu vielmaiņa palēninās, bet ne tik ievērojami kā ežiem un susuriem. Viņi var pamodināties, ja ir atkusnis vai ja viņus traucē.

Zem mizām, lapām un ūdeņos

Paslēpušies un siltāku laiku gaida arī visi Latvijā mītošie abinieki un čūskas. Arī liela daļa kukaiņu sugu. Vairākums noslēpušies zemsedzē, augsnē, koku mizā, dobumos, spraugās vai citās no stipra sala pasargātās vietās. Meži ar biezu lapu un nobiru kārtu ir īpaši piemēroti kukaiņu ziemošanai, it sevišķi, ja zemi klāj bieza sniega sega. Ir kukaiņi, kuri tad spēj pārciest pat –30 grādu lielu salu! Kukaiņi ziemo dažādās attīstības stadijās atkarībā no sugas. No visām stadijām olas visbiežāk ir visnoturīgākās pret spēcīgiem saliem.

 

 

 

Dalīties:
0 0 balsis
Ieraksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Rādīt visus komentārus
0
Droši izsakiet savas domas uzrakstot komentārux